10. Dasakanipāto

439. Catudvārajātakaṃ (1)

1.

Catudvāramidaṃ nagaraṃ, āyasaṃ daḷhapākāraṃ;

Oruddhapaṭiruddhosmi, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā.

2.

Sabbe apihitā dvārā, oruddhosmi yathā dijo;

Kimādhikaraṇaṃ yakkha, cakkābhinihato ahaṃ.

3.

Laddhā satasahassāni, atirekāni vīsati;

Anukampakānaṃ ñātīnaṃ, vacanaṃ samma nākari.

4.

Laṅghiṃ samuddaṃ pakkhandi, sāgaraṃ appasiddhikaṃ;

Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa.

5.

Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;

Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake.

6.

Uparivisālā duppūrā, icchā visaṭagāminī [visaṭagāminiṃ (pī. ka.)];

Ye ca taṃ anugijjhanti, te honti cakkadhārino.

7.

Bahubhaṇḍaṃ [bahuṃ bhaṇḍaṃ (sī. pī.)] avahāya, maggaṃ appaṭivekkhiya;

Yesañcetaṃ asaṅkhātaṃ, te honti cakkadhārino.

8.

Kammaṃ samekkhe vipulañca bhogaṃ, icchaṃ na seveyya anatthasaṃhitaṃ;

Kareyya vākyaṃ anukampakānaṃ, taṃ tādisaṃ nātivatteyya cakkaṃ.

9.

Kīvaciraṃ nu me yakkha, cakkaṃ sirasi ṭhassati;

Kati vassasahassāni, taṃ me akkhāhi pucchito.

10.

Atisaro paccasaro [accasaro (sī. syā. pī.)], mittavinda suṇohi me;

Cakkaṃ te sirasi [sirasmi (syā.)] māviddhaṃ, na taṃ jīvaṃ pamokkhasīti.

Catudvārajātakaṃ paṭhamaṃ.

440. Kaṇhajātakaṃ (2)

11.

Kaṇho vatāyaṃ puriso, kaṇhaṃ bhuñjati bhojanaṃ;

Kaṇhe bhūmipadesasmiṃ, na mayhaṃ manaso piyo.

12.

Na kaṇho tacasā hoti, antosāro hi brāhmaṇo;

Yasmiṃ pāpāni kammāni, sa ve kaṇho sujampati.

13.

Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;

Varaṃ brāhmaṇa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.

14.

Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;

Sunikkodhaṃ suniddosaṃ, nillobhaṃ vuttimattano;

Nisnehamabhikaṅkhāmi, ete me caturo vare.

15.

Kiṃ nu kodhe vā [kodheva (sī. pī.)] dose vā, lobhe snehe ca brāhmaṇa;

Ādīnavaṃ tvaṃ passasi [sampassasi (sī. pī.)], taṃ me akkhāhi pucchito.

16.

Appo hutvā bahu hoti, vaḍḍhate so akhantijo;

Āsaṅgī bahupāyāso, tasmā kodhaṃ na rocaye.

17.

Duṭṭhassa pharusā [paṭhamā (pī. sī. niyya)] vācā, parāmāso anantarā;

Tato pāṇi tato daṇḍo, satthassa paramā gati [parāmasati (ka.)];

Doso kodhasamuṭṭhāno, tasmā dosaṃ na rocaye.

18.

Ālopasāhasākārā [sahasākārā (sī. syā. pī.)], nikatī vañcanāni ca;

Dissanti lobhadhammesu, tasmā lobhaṃ na rocaye.

19.

Snehasaṅgathitā [saṅgadhitā (ka.), saṅgantitā (syā.)] ganthā, senti manomayā puthū;

Te bhusaṃ upatāpenti, tasmā snehaṃ na rocaye.

20.

Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;

Varaṃ brāhmaṇa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.

21.

Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;

Araññe me viharato, niccaṃ ekavihārino;

Ābādhā mā [na (syā. pī.)] uppajjeyyuṃ, antarāyakarā bhusā.

22.

Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;

Varaṃ brāhmaṇa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.

23.

Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;

Na mano vā sarīraṃ vā, maṃ-kate sakka kassaci;

Kadāci upahaññetha, etaṃ sakka varaṃ vareti.

Kaṇhajātakaṃ dutiyaṃ.

441. Catuposathiyajātakaṃ (3)



我很乐意帮您翻译这段巴利文经文。下面是完整的中文直译:
10. 十集
439. 四门本生故事 (第1章)
1.
这座城市有四道门，
铁制的坚固城墙；
我被围困禁锢，
我究竟造了什么恶业。
2.
所有门都被关闭，
我如同鸟儿被困；
夜叉啊，什么缘故，
我被车轮压在头上。
3.
已得十二万(钱财)，
还要更多二十万；
亲朋好友善意相劝，
我却没有听从其言。
4.
跨越大海冲入海洋，
在这未成之海中；
由四得八之数，
由八又得十六。
5.
由十六得三十二，
贪欲无厌遭车轮；
对于为贪欲所害者，
车轮在头顶上旋转。
6.
上方广大难以填满，
欲望如毒蛇蔓延；
那些随之贪求者，
他们都成为负轮者。
7.
带走众多财物，
不观察思量道路；
对此未加思考者，
他们都成为负轮者。
8.
应当观察业报与广大财富，
不应追求无义相应的欲望；
应当听从善意劝告的话语，
如此则不会遭受车轮之苦。
9.
夜叉啊，这车轮要在
我头上停留多久；
要经过几千年，
请告诉我所问。
10.
过分贪求与反复贪求，
弥勒文达请听我言；
车轮钉在你头上，
生前不得解脱。
四门本生故事第一完。
440. 黑者本生故事 (第2章)
11.
这个人真是黑暗，
食用黑暗的食物；
在黑暗的地方，
不为我心所喜。
12.
不因肤色为黑，
内在才是婆罗门；
若人造作恶业，
他才真是黑暗，天主啊。
13.
你所说这些话，
恰当且善言；
婆罗门我给你恩惠，
随你内心所愿。
14.
帝释天主若赐我恩惠，
一切众生之主；
善除忿怒善除过失，
无贪求于生计；
我愿无有爱著，
这四种恩惠我求。
15.
婆罗门啊，于忿怒过失，
贪欲与爱著之中；
你见到什么过患，
请告诉我所问。
16.
从小变得更大，
不能忍者增长；
执著带来诸多忧苦，
因此我不喜忿怒。
17.
恶者说粗恶语，
接着便起触犯；
而后用手用棍，
最后动用兵刃；
过失从忿怒而生，
因此我不喜过失。
18.
抢夺财物暴力行为，
欺诈与种种骗术；
在贪欲法中可见，
因此我不喜贪欲。
19.
爱著系缚诸多结，
众多意生而住；
它们带来剧烈苦恼，
因此我不喜爱著。
20.
你所说这些话，
恰当且善言；
婆罗门我给你恩惠，
随你内心所愿。
21.
帝释天主若赐我恩惠，
一切众生之主；
当我住在林野，
常常独自安居；
愿无有疾病生起，
造作剧烈障碍。
22.
你所说这些话，
恰当且善言；
婆罗门我给你恩惠，
随你内心所愿。
23.
帝释天主若赐我恩惠，
一切众生之主；
愿他人的心或身，
帝释天主啊，因我缘故；
永不受到伤害，
帝释天主这是我所求恩惠。
黑者本生故事第二完。
441. 四布萨本生故事 (第3章)

24.

Yo kopaneyye na karoti kopaṃ, na kujjhati sappuriso kadāci;

Kuddhopi so nāvikaroti kopaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu [samaṇaṃ āhu (sī.)] loke.

25.

Ūnūdaro yo sahate jighacchaṃ, danto tapassī mitapānabhojano;

Āhārahetu na karoti pāpaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke.

26.

Khiḍḍaṃ ratiṃ vippajahitvāna sabbaṃ, na cālikaṃ bhāsasi kiñci loke;

Vibhūsaṭṭhānā virato methunasmā, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke.

27.

Pariggahaṃ lobhadhammañca sabbaṃ, yo ve pariññāya pariccajeti;

Dantaṃ ṭhitattaṃ amamaṃ nirāsaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke.

28.

Pucchāma kattāramanomapaññaṃ [manomapañña (syā. ka.)], kathāsu no viggaho atthi jāto;

Chindajja kaṅkhaṃ vicikicchitāni, tadajja [tayājja (sī.)] kaṅkhaṃ vitaremu sabbe.

29.

Ye paṇḍitā atthadasā bhavanti, bhāsanti te yoniso tattha kāle;

Kathaṃ nu kathānaṃ abhāsitānaṃ, atthaṃ nayeyyuṃ kusalā janindā.

30.

Kathaṃ have bhāsati nāgarājā, garuḷo pana venateyyo kimāha;

Gandhabbarājā pana kiṃ vadesi, kathaṃ pana kurūnaṃ rājaseṭṭho.

31.

Khantiṃ have bhāsati nāgarājā, appāhāraṃ garuḷo venateyyo;

Gandhabbarājā rativippahānaṃ, akiñcanaṃ kurūnaṃ rājaseṭṭho.

32.

Sabbāni etāni subhāsitāni, na hettha dubbhāsitamatthi kiñci;

Yasmiñca etāni patiṭṭhitāni, arāva nābhyā susamohitāni;

Catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke.

33.

Tuvañhi [tuvaṃ nu (sī. pī.)] seṭṭho tvamanuttarosi, tvaṃ dhammagū dhammavidū sumedho;

Paññāya pañhaṃ samadhiggahetvā, acchecchi dhīro vicikicchitāni;

Acchecchi kaṅkhaṃ vicikicchitāni, cundo yathā nāgadantaṃ kharena.

34.

Nīluppalābhaṃ vimalaṃ anagghaṃ, vatthaṃ idaṃ dhūmasamānavaṇṇaṃ;

Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.

35.

Suvaṇṇamālaṃ satapattaphullitaṃ, sakesaraṃ ratnasahassamaṇḍitaṃ;

Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.

36.

Maṇiṃ anagghaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ, kaṇṭhāvasattaṃ [vasitaṃ (ka.)] maṇibhūsitaṃ me;

Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.

37.

Gavaṃ sahassaṃ usabhañca nāgaṃ, ājaññayutte ca rathe dasa ime;

Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te gāmavarāni soḷasa.

38.

Sāriputto tadā nāgo, supaṇṇo pana kolito;

Gandhabbarājā anuruddho, rājā ānanda paṇḍito;

Vidhuro bodhisatto ca, evaṃ dhāretha jātakanti.

Catuposathiyajātakaṃ tatiyaṃ.

442. Saṅkhajātakaṃ (4)

39.

Bahussuto sutadhammosi saṅkha, diṭṭhā tayā samaṇabrāhmaṇā ca;

Athakkhaṇe dassayase vilāpaṃ, añño nu ko te paṭimantako mayā.

40.

Subbhū [subbhā (syā.), sumbhā, subhmā (ka.)] subhā suppaṭimukkakambu, paggayha sovaṇṇamayāya pātiyā;

‘‘Bhuñjassu bhattaṃ’’ iti maṃ vadeti, saddhāvittā [saddhācittā (sī. pī. ka.)], tamahaṃ noti brūmi.

41.

Etādisaṃ brāhmaṇa disvāna [disva (sī. pī.)] yakkhaṃ, puccheyya poso sukhamāsisāno [sukhamāsasāno (syā.), sukhamāsisamāno (ka.)];

Uṭṭhehi naṃ pañjalikābhipuccha, devī nusi tvaṃ uda mānusī nu.

42.

Yaṃ tvaṃ sukhenābhisamekkhase maṃ, bhuñjassu bhattaṃ iti maṃ vadesi;

Pucchāmi taṃ nāri mahānubhāve, devī nusi tvaṃ uda mānusī nu.



24.
对该生气者不生气，善人从不起忿怒；
即使被激怒也不显露愤怒，世间称此人为沙门。
25.
虽腹饥能忍受饥饿，调御自己修苦行少食少饮；
为食不造作恶业，世间称此人为沙门。
26.
舍弃一切游戏欢乐，世间不说任何虚妄；
远离装饰与淫欲，世间称此人为沙门。
27.
一切执取与贪法，彻底了知而舍离；
调御安住无我无求，世间称此人为沙门。
28.
我们请问具无上智慧者，我们之间生起议论；
今断疑惑与犹豫，愿我们今日都度脱疑惑。
29.
那些智者见义利，适时如理而发言；
未说之言论，贤能人王如何理解其义。
30.
龙王究竟说什么，迦楼罗金翅鸟又说什么；
乾闼婆王你又说什么，俱卢国最胜王又如何说。
31.
龙王实说忍辱，金翅鸟说少食；
乾闼婆王说离欲乐，俱卢王说无所有。
32.
这一切都是善说，其中没有任何恶说；
若人具足这些法，如车轮围绕车轴；
具足此四种法者，世间称此人为沙门。
33.
你确实最胜无上，你通达法知法具慧；
以智慧理解问题，智者断除诸犹豫；
断除疑惑与犹豫，如匠人以锉磨象牙。
34.
如青莲般清净无价，此衣如烟雾般颜色；
因你解答问题欢喜，智者我为法供养赠予你。
35.
黄金花环百瓣盛开，具有花蕊饰以千宝；
因你解答问题欢喜，智者我为法供养赠予你。
36.
无价宝珠美丽光明，挂在我颈饰以珠宝；
因你解答问题欢喜，智者我为法供养赠予你。
37.
千头牛与最上公牛，十辆良马拉的车乘；
因你解答问题欢喜，赠予你十六上等村庄。
38.
舍利弗即是龙王，目犍连是金翅鸟；
阿那律是乾闼婆王，阿难是智慧国王；
毗头罗是菩萨，如是持此本生。
四布萨本生故事第三完。
442. 贝壳本生故事 (第4章)
39.
贝壳啊你多闻知法，见过沙门与婆罗门；
此时显露悲叹，除我之外谁能为你咒愿。
40.
美眉美丽戴着金镯，捧着金制的钵；
对我说"请食用饭食"，虽具信心我回答说不。
41.
婆罗门见到如此夜叉，欲求安乐者应询问；
起身合掌向她问道，你是天女还是人间女子。
42.
你以安详注视我，对我说"请食用饭食"；
我问你大威力女子，你是天女还是人间女子。

43.

Devī ahaṃ saṅkha mahānubhāvā, idhāgatā sāgaravārimajjhe;

Anukampikā no ca paduṭṭhacittā, taveva atthāya idhāgatāsmi.

44.

Idhannapānaṃ sayanāsanañca, yānāni nānāvividhāni saṅkha;

Sabbassa tyāhaṃ paṭipādayāmi, yaṃ kiñci tuyhaṃ manasābhipatthitaṃ.

45.

Yaṃ kiñci yiṭṭhañca hutañca [yiṭṭhaṃva hutaṃva (sī. pī.)] mayhaṃ, sabbassa no issarā tvaṃ sugatte;

Susoṇi subbhamu [subbhu (sī.), subbhā (syā.)] suvilaggamajjhe [suvilākamajjhe (syā. pī. sī. aṭṭha.), suvilātamajjhe (ka.)], kissa me kammassa ayaṃ vipāko.

46.

Ghamme pathe brāhmaṇa ekabhikkhuṃ, ugghaṭṭapādaṃ tasitaṃ kilantaṃ;

Paṭipādayī saṅkha upāhanāni [upāhanāhi (sī. pī.)], sā dakkhiṇā kāmaduhā tavajja.

47.

Sā hotu nāvā phalakūpapannā, anavassutā erakavātayuttā;

Aññassa yānassa na hettha [na hatthi (pī.)] bhūmi, ajjeva maṃ moḷiniṃ pāpayassu.

48.

Sā tattha vittā sumanā patītā, nāvaṃ sucittaṃ abhinimminitvā;

Ādāya saṅkhaṃ purisena saddhiṃ, upānayī nagaraṃ sādhurammanti.

Saṅkhajātakaṃ catutthaṃ.

443. Cūḷabodhijātakaṃ (5)

49.

Yo te imaṃ visālakkhiṃ, piyaṃ samhitabhāsiniṃ [sammillabhāsiniṃ (sī. pī.), sammillahāsiniṃ (syā.)];

Ādāya balā gaccheyya, kiṃ nu kayirāsi brāhmaṇa.

50.

Uppajje [uppajja (sī. pī.)] me na mucceyya, na me mucceyya jīvato;

Rajaṃva vipulā vuṭṭhi, khippameva nivāraye [nivārayiṃ (ka.)].

51.

Yaṃ nu pubbe vikatthittho [vikatthito (ka. sī. syā. ka.)], balamhiva apassito;

Svajja tuṇhikato [tuṇhikato (sī.), tuṇhikkhako (pī.)] dāni, saṅghāṭiṃ sibbamacchasi.

52.

Uppajji me na muccittha, na me muccittha jīvato;

Rajaṃva vipulā vuṭṭhi, khippameva nivārayiṃ.

53.

Kiṃ te uppajji no mucci, kiṃ te na mucci jīvato;

Rajaṃva vipulā vuṭṭhi, katamaṃ tvaṃ nivārayi.

54.

Yamhi jāte na passati, ajāte sādhu passati;

So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.

55.

Yena jātena nandanti, amittā dukkhamesino;

So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.

56.

Yasmiñca jāyamānamhi, sadatthaṃ nāvabujjhati;

So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.

57.

Yenābhibhūto kusalaṃ jahāti, parakkare vipulañcāpi atthaṃ;

Sa bhīmaseno balavā pamaddī, kodho mahārāja na me amuccatha.

58.

Kaṭṭhasmiṃ matthamānasmiṃ [manthamānasmiṃ (pī.), maddamānasmiṃ (ka.)], pāvako nāma jāyati;

Tameva kaṭṭhaṃ ḍahati, yasmā so jāyate gini.

59.

Evaṃ mandassa posassa, bālassa avijānato;

Sārambhā [sārabbhā (ka.)] jāyate kodho, sopi teneva ḍayhati.

60.

Aggīva tiṇakaṭṭhasmiṃ, kodho yassa pavaḍḍhati;

Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā.

61.

Anedho [anindho (sī. ka.), anindo (syā.)] dhūmaketūva, kodho yassūpasammati;

Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimāti.

Cūḷabodhijātakaṃ pañcamaṃ.

444. Kaṇhadīpāyanajātakaṃ (6)

62.

Sattāhamevāhaṃ pasannacitto, puññatthiko ācariṃ [acariṃ (sī. syā. pī.)] brahmacariyaṃ;

Athāparaṃ yaṃ caritaṃ mamedaṃ [mama yidaṃ (syā.), mamāyidaṃ (pī.)], vassāni paññāsa samādhikāni;

Akāmako vāpi [vāhi (pī. ka.)] ahaṃ carāmi, etena saccena suvatthi hotu;

Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto.



43.
贝壳啊，我是大威力天女，来到此海水之中；
充满慈悲无恶意，为了你的利益而来此。
44.
这里有食物饮料卧具，贝壳啊还有种种车乘；
我将这一切赠予你，凡是你心中所愿之物。
45.
我所有供养与祭祀，美体者你是一切之主；
美臀美眉细腰者，此是我何业之果报。
46.
在炎热道路上有一比丘，脚已疲惫干渴疲乏；
贝壳你施予他鞋子，此布施今日为你生天。
47.
愿有船具足木板，无漏配备草纤绳索；
此处无其他交通工具，今日就送我到摩利尼。
48.
她在那里欢喜满意，化现一艘装饰精美的船；
携带贝壳与其仆人，送他至美好的城市。
贝壳本生故事第四完。
443. 小菩提本生故事 (第5章)
49.
若有人用强力带走，你这位广目可爱语甜美的人；
你将如何处理，婆罗门啊。
50.
若生起(忿怒)我不会放过，活着时我不会放过；
如大雨中的灰尘，我将迅速制止。
51.
你以前常自夸，似乎依靠力量；
今日为何沉默，只顾缝补僧衣。
52.
生起的我没放过，活着时我没放过；
如大雨中的灰尘，我迅速制止了。
53.
什么生起你没放过，活着时你没放过什么；
如大雨中的灰尘，你制止了什么。
54.
生起时人看不见，未生时善能见；
它生起我没放过，愚者境界的忿怒。
55.
它生起时使敌人，求苦者生欢喜；
它生起我没放过，愚者境界的忿怒。
56.
当它正在生起时，不能觉知自利；
它生起我没放过，愚者境界的忿怒。
57.
被它征服失善法，远离广大利益；
它力大如毗摩森那能摧毁，大王啊忿怒我没放过它。
58.
当木头相互摩擦，名为火的东西生起；
它烧毁同样的木头，火从木头而生。
59.
如是对愚钝之人，不知事理的愚者；
从激动生忿怒，也被忿怒所烧。
60.
如火在草木中，谁的忿怒增长；
他的声誉减损，如月亏黑分。
61.
如无火的烟标，谁的忿怒平息；
他的声誉增长，如月盈白分。
小菩提本生故事第五完。
444. 黑天仙本生故事 (第6章)
62.
我仅七日以净信心，为求福德修习梵行；
此后我所修行的，超过五十年；
虽不情愿我仍修行，以此真实愿平安；
愿毒消除耶若达多活命。

63.

Yasmā dānaṃ nābhinandiṃ kadāci, disvānahaṃ atithiṃ vāsakāle;

Na cāpi me appiyataṃ aveduṃ, bahussutā samaṇabrāhmaṇā ca.

Akāmako vāpi ahaṃ dadāmi, etena saccena suvatthi hotu;

Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto.

64.

Āsīviso tāta pahūtatejo, yo taṃ adaṃsī [aḍaṃsī (syā.)] sacarā [bilarā (sī.), piḷārā (syā.), patarā (pī.)] udicca;

Tasmiñca me appiyatāya ajja, pitari ca te natthi koci viseso;

Etena saccena suvatthi hotu, hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto.

65.

Santā dantāyeva [dantā santā ye ca (syā. ka.)] paribbajanti, aññatra kaṇhā natthākāmarūpā [anakāmarūpā (sī. syā. pī.)];

Dīpāyana kissa jigucchamāno, akāmako carasi brahmacariyaṃ.

66.

Saddhāya nikkhamma punaṃ nivatto, so eḷamūgova bālo [eḷamūgo capalo (syā. ka.)] vatāyaṃ;

Etassa vādassa jigucchamāno, akāmako carāmi brahmacariyaṃ;

Viññuppasatthañca satañca ṭhānaṃ [viññūpasatthaṃ vasitaṃ ca ṭhānaṃ (ka.)], evampahaṃ puññakaro bhavāmi.

67.

Samaṇe tuvaṃ brāhmaṇe addhike ca, santappayāsi annapānena bhikkhaṃ;

Opānabhūtaṃva gharaṃ tava yidaṃ, annena pānena upetarūpaṃ;

Atha kissa vādassa jigucchamāno, akāmako dānamimaṃ dadāsi.

68.

Pitaro ca me āsuṃ pitāmahā ca, saddhā ahuṃ dānapatī vadaññū;

Taṃ kullavattaṃ anuvattamāno, māhaṃ kule antimagandhano [gandhino (syā. pī. ka.), gandhinī (sī.)] ahuṃ;

Etassa vādassa jigucchamāno, akāmako dānamimaṃ dadāmi.

69.

Dahariṃ kumāriṃ asamatthapaññaṃ, yaṃ tānayiṃ ñātikulā sugatte;

Na cāpi me appiyataṃ avedi, aññatra kāmā paricārayantā [paricārayantī (sī. pī.)];

Atha kena vaṇṇena mayā te bhoti, saṃvāsadhammo ahu evarūpo.

70.

Ārā dūre nayidha kadāci atthi, paramparā nāma kule imasmiṃ;

Taṃ kullavattaṃ anuvattamānā, māhaṃ kule antimagandhinī ahuṃ;

Etassa vādassa jigucchamānā, akāmikā paddhacarāmhi [paṭṭhacarāmhi (syā. ka.)] tuyhaṃ.

71.

Maṇḍabya bhāsiṃ yamabhāsaneyyaṃ [bhāsissaṃ abhāsaneyyaṃ (sī. syā. pī.), bhāsissa’mabhāsaneyyaṃ (?)], taṃ khamyataṃ puttakahetu majja;

Puttapemā na idha paratthi kiñci, so no ayaṃ jīvati yaññadattoti.

Kaṇhadīpāyanajātakaṃ [maṇḍabyajātakaṃ (syā. ka.)] chaṭṭhaṃ.

445. Nigrodhajātakaṃ (7)

72.

Na vāhametaṃ [na cāhametaṃ (sī.)] jānāmi, ko vāyaṃ kassa vāti vā [cāti vā (sī.)];

Yathā sākho cari [vadī (sī. syā. pī.)] evaṃ, nigrodha kinti maññasi.

73.

Tato galavinītena, purisā nīhariṃsu maṃ;

Datvā mukhapahārāni, sākhassa vacanaṃkarā.

74.

Etādisaṃ dummatinā, akataññuna dubbhinā;

Kataṃ anariyaṃ sākhena, sakhinā te janādhipa.

75.

Na vāhametaṃ jānāmi, napi me koci saṃsati;

Yaṃ me tvaṃ samma akkhāsi, sākhena kāraṇaṃ [kaḍḍhanaṃ (sī. syā.)] kataṃ.

76.

Sakhīnaṃ sājīvakaro, mama sākhassa cūbhayaṃ;

Tvaṃ nosissariyaṃ dātā, manussesu mahantataṃ;

Tayāmā labbhitā iddhī, ettha me natthi saṃsayo.

77.

Yathāpi bījamaggimhi, ḍayhati na virūhati;

Evaṃ kataṃ asappurise, nassati na virūhati.

78.

Kataññumhi ca posamhi, sīlavante ariyavuttine;

Sukhette viya bījāni, kataṃ tamhi na nassati.

79.

Imaṃ jammaṃ nekatikaṃ, asappurisacintakaṃ;

Hanantu sākhaṃ sattīhi, nāssa icchāmi jīvitaṃ.



63.
因为我从不欢喜布施，见到傍晚时分的客人；
多闻的沙门婆罗门，也未曾感受我的不喜。
虽不情愿我仍布施，以此真实愿平安；
愿毒消除耶若达多活命。
64.
孩子啊那剧毒大力毒蛇，从洞穴出来咬伤了你；
今日对它与对你父亲，我心中没有任何区别；
以此真实愿平安，愿毒消除耶若达多活命。
65.
寂静调伏者游行，除了黑天仙无不欲行色；
提帕耶那为何厌恶，不愿修习梵行。
66.
以信出家又返回，如哑巴愚者这般；
因厌恶这种说法，我不愿修习梵行；
智者称赞善人之处，如是我成为作福者。
67.
你对沙门婆罗门与行路人，以食物饮料满足乞求；
你的家如同水井，具足食物饮料；
那么你为何厌恶何种说法，不情愿而作此布施。
68.
我的父亲与祖父们，有信仰乐施善言；
我随顺此家族传统，不愿成为家族最后一人；
因厌恶这种说法，我不情愿而作此布施。
69.
年轻少女智慧未成熟，美体者我从亲族中迎娶；
她从未显露不喜，除了欲乐相伴时；
那么夫人啊由于何种因缘，我们有如此同居法。
70.
远离此处从未有，在这家族代代相传；
我随顺此家族传统，不愿成为家族最后一人；
因厌恶这种说法，我不情愿而随侍于你。
71.
曼达比亚我说不该说的话，请为了儿子原谅我；
此世间无比儿子之爱，愿我们的耶若达多活命。
黑天仙本生故事第六完。
445. 尼拘律本生故事 (第7章)
72.
我确实不知道这事，这是谁或属于谁；
沙卡如何所行，尼拘律你怎么想。
73.
然后他们用绳索，把我拖了出去；
打我的脸，按照沙卡的命令。
74.
如此愚昧无知，忘恩负义背叛者；
沙卡对你这朋友，做了不善之事，人中之主。
75.
我确实不知道这事，也无人告诉我；
朋友啊你对我说，沙卡所作之事。
76.
我是朋友们的生计来源，对我和沙卡两者都是；
你将给予我们统治权，在人间的崇高地位；
我们从你得到这荣华，对此我毫无怀疑。
77.
如种子投入火中，焚烧而不发芽；
如是对非善人所作，消失而不生长。
78.
对知恩之人，持戒行善者；
如种子在良田，所作不会消失。
79.
这卑劣欺诈者，心思不善之人；
用矛刺杀沙卡，我不愿他活命。

80.

Khamatassa mahārāja, pāṇā na paṭiānayā [duppaṭiānayā (sī. syā. pī.)];

Khama deva asappurisassa, nāssa icchāmahaṃ vadhaṃ.

81.

Nigrodhameva seveyya, na sākhamupasaṃvase;

Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyo, yañce sākhasmi jīvitanti.

Nigrodhajātakaṃ sattamaṃ.

446. Takkalajātakaṃ (8)

82.

Na takkalā santi na āluvāni [ālupāni (sī. syā. pī.)], na biḷāliyo na kaḷambāni tāta;

Eko araññamhi susānamajjhe, kimatthiko tāta khaṇāsi kāsuṃ.

83.

Pitāmaho tāta sudubbalo te, anekabyādhīhi dukhena phuṭṭho;

Tamajjahaṃ nikhaṇissāmi sobbhe, na hissa taṃ jīvitaṃ rocayāmi.

84.

Saṅkappametaṃ paṭiladdha pāpakaṃ, accāhitaṃ kamma karosi luddaṃ;

Mayāpi tāta paṭilacchase tuvaṃ, etādisaṃ kamma jarūpanīto;

Taṃ kullavattaṃ anuvattamāno, ahampi taṃ nikhaṇissāmi sobbhe.

85.

Pharusāhi vācāhi pakubbamāno, āsajja maṃ tvaṃ vadase kumāra;

Putto mamaṃ orasako samāno, ahitānukampī mama tvaṃsi putta.

86.

Na tāhaṃ [tyāhaṃ (syā.)] tāta ahitānukampī, hitānukampī te ahampi [ahañhi (syā.)] tāta;

Pāpañca taṃ kamma pakubbamānaṃ, arahāmi no vārayituṃ tato.

87.

Yo mātaraṃ vā pitaraṃ saviṭṭha [mātaraṃ pitaraṃ vā vasiṭṭha (sī. pī.)], adūsake hiṃsati pāpadhammo;

Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ so nirayaṃ upeti [pareti (sī. pī.)].

88.

Yo mātaraṃ vā pitaraṃ saviṭṭha, annena pānena upaṭṭhahāti;

Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ so sugatiṃ upeti.

89.

Na me tvaṃ putta ahitānukampī, hitānukampī me [mama (?)] tvaṃsi putta;

Ahañca taṃ mātarā vuccamāno, etādisaṃ kamma karomi luddaṃ.

90.

Yā te sā bhariyā anariyarūpā, mātā mamesā sakiyā janetti;

Niddhāpaye [niddhāmase (pī.)] tañca sakā agārā, aññampi te sā dukhamāvaheyya.

91.

Yā te sā bhariyā anariyarūpā, mātā mamesā sakiyā janetti;

Dantā kareṇūva vasūpanītā, sā pāpadhammā punarāvajātūti.

Takkalajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

447. Mahādhammapālajātakaṃ (9)

92.

Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;

Akkhāhi me brāhmaṇa etamatthaṃ, kasmā nu tumhaṃ daharā na miyyare [mīyare (sī. pī.)].

93.

Dhammaṃ carāma na musā bhaṇāma, pāpāni kammāni parivajjayāma [vivajjayāma (sī. syā. pī.)];

Anariyaṃ parivajjemu sabbaṃ, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.

94.

Suṇoma dhammaṃ asataṃ satañca, na cāpi dhammaṃ asataṃ rocayāma;

Hitvā asante na jahāma sante, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.

95.

Pubbeva dānā sumanā bhavāma, dadampi ve attamanā bhavāma;

Datvāpi ve nānutappāma pacchā, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.

96.

Samaṇe mayaṃ brāhmaṇe addhike ca, vanibbake yācanake dalidde;

Annena pānena abhitappayāma, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.

97.

Mayañca bhariyaṃ nātikkamāma, amhe ca bhariyā nātikkamanti;

Aññatra tāhi brahmacariyaṃ carāma, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.

98.

Pāṇātipātā viramāma sabbe, loke adinnaṃ parivajjayāma;

Amajjapā nopi musā bhaṇāma, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.

99.

Etāsu ve jāyare suttamāsu, medhāvino honti pahūtapaññā;

Bahussutā vedaguno [vedaguṇā (syā. ka.)] ca honti, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.



80.
大王请饶恕他，生命不可重得；
天王请饶恕这非善人，我不愿他被杀。
81.
应当亲近尼拘律树，不应依附沙卡；
宁死于尼拘律树下，胜过活在沙卡处。
尼拘律本生故事第七完。
445. 德卡拉本生故事 (第8章)
82.
这里没有德卡拉根也没有芋头，没有猫粮也没有卡兰巴，孩子啊；
独自在荒野墓地中，孩子啊你挖坑为何事。
83.
孩子啊你祖父很虚弱，被多种疾病所苦；
今日我要将他埋入坑中，我不喜欢他的生命。
84.
你获得这邪恶想法，做极其残忍的行为；
孩子啊当你衰老时也将，从我得到如此对待；
我将随循此家族传统，把你也埋入坑中。
85.
用粗暴言语对待，冒犯我说话青年；
你是我亲生儿子，却对我怀有恶意孩子。
86.
父亲啊我不是怀有恶意，我是为你着想父亲；
当你做这邪恶行为时，我有责任阻止你。
87.
婆西达啊若人对无过错的，父母行恶害是恶法；
身坏命终往生时，必定堕入地狱中。
88.
婆西达啊若人对父母，以食物饮料奉养；
身坏命终往生时，必定往生善趣中。
89.
孩子你不是对我怀有恶意，你是为我着想的孩子；
我因你母亲的话语，才做这残忍行为。
90.
你那非圣者形相的妻子，是我的母亲亲生养育；
应当把她从家中驱逐，否则她会给你带来更多痛苦。
91.
你那非圣者形相的妻子，是我的母亲亲生养育；
如驯服的母象被带走，让那恶法者重来。
德卡拉本生故事第八完。
447. 大法护本生故事 (第9章)
92.
你的誓愿是什么修习何种梵行，是何善行的果报；
请告诉我这事婆罗门，为何你们年轻人不死。
93.
我们修习正法不说妄语，远离一切恶业；
我们远离一切非圣行，因此我们年轻人不死。
94.
我们听闻非善人与善人之法，但不喜欢非善人之法；
舍弃非善人不离善人，因此我们年轻人不死。
95.
布施之前我们心意欢喜，布施时我们心意满足；
布施后我们不后悔，因此我们年轻人不死。
96.
对沙门婆罗门行路人，乞丐乞求者贫穷者；
以食物饮料满足他们，因此我们年轻人不死。
97.
我们不背叛妻子，我们的妻子也不背叛我们；
除此之外我们修梵行，因此我们年轻人不死。
98.
我们都远离杀生，世间不取不与之物我们远离；
我们不饮酒也不妄语，因此我们年轻人不死。
99.
在这些善法中出生，成为具有广大智慧者；
成为多闻通达吠陀者，因此我们年轻人不死。

100.

Mātā pitā ca [mātā ca pitā (ka.), mātāpitarā (syā.)] bhaginī bhātaro ca, puttā ca dārā ca mayañca sabbe;

Dhammaṃ carāma paralokahetu, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.

101.

Dāsā ca dāsyo [dāsso (sī. pī.), dāsī (syā.)] anujīvino ca, paricārakā kammakarā ca sabbe;

Dhammaṃ caranti paralokahetu, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.

102.

Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;

Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī.

103.

Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, chattaṃ mahantaṃ viya vassakāle;

Dhammena gutto mama dhammapālo, aññassa aṭṭhīni sukhī kumāroti.

Mahādhammapālajātakaṃ navamaṃ.

448. Kukkuṭajātakaṃ (10)

104.

Nāsmase katapāpamhi, nāsmase alikavādine;

Nāsmase attatthapaññamhi, atisantepi nāsmase.

105.

Bhavanti heke purisā, gopipāsikajātikā [gopipāsakajātikā (sī. syā. pī.)];

Ghasanti maññe mittāni, vācāya na ca kammunā.

106.

Sukkhañjalipaggahitā, vācāya paliguṇṭhitā;

Manussapheggū nāsīde, yasmiṃ natthi kataññutā.

107.

Na hi aññaññacittānaṃ, itthīnaṃ purisāna vā;

Nānāvikatvā [nānāva katvā (sī. pī.)] saṃsaggaṃ, tādisampi ca nāsmase [tādisampi na vissase (syā.)].

108.

Anariyakammamokkantaṃ , athetaṃ [atthetaṃ (sī. syā. pī.)] sabbaghātinaṃ;

Nisitaṃva paṭicchannaṃ, tādisampi ca nāsmase.

109.

Mittarūpenidhekacce, sākhalyena acetasā;

Vividhehi upāyanti, tādisampi ca nāsmase.

110.

Āmisaṃ vā dhanaṃ vāpi, yattha passati tādiso;

Dubbhiṃ karoti dummedho, tañca hantvāna [jhātvāna (sī. pī.), hitvāna (syā.)] gacchati.

111.

Mittarūpena bahavo, channā sevanti sattavo;

Jahe kāpurise hete, kukkuṭo viya senakaṃ.

112.

Yo ca [yodha (jā. 1.8.25 sulasājātake)] uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati;

Amittavasamanveti, pacchā ca anutappati.

113.

Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati;

Muccate sattusambādhā, kukkuṭo viya senakā;

114.

Taṃ tādisaṃ kūṭamivoḍḍitaṃ vane, adhammikaṃ niccavidhaṃsakārinaṃ;

Ārā vivajjeyya naro vicakkhaṇo, senaṃ yathā kukkuṭo vaṃsakānaneti.

Kukkuṭajātakaṃ dasamaṃ.

449. Maṭṭhakuṇḍalījātakaṃ (11)

115.

Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalī [maṭṭakuṇḍalī (sī. pī.)], māladhārī [mālabhārī (sī. pī.)] haricandanussado;

Bāhā paggayha kandasi, vanamajjhe kiṃ dukkhito tuvaṃ.

116.

Sovaṇṇamayo pabhassaro, uppanno rathapañjaro mama;

Tassa cakkayugaṃ na vindāmi, tena dukkhena jahāmi jīvitaṃ.

117.

Sovaṇṇamayaṃ maṇīmayaṃ, lohamayaṃ atha rūpiyāmayaṃ;

[ācikkha me bhaddamāṇava (vi. va. 1209)] Pāvada rathaṃ karissāmi [kārayāmi (sī. pī.)] te [ācikkha me bhaddamāṇava (vi. va. 1209)], cakkayugaṃ paṭipādayāmi taṃ.

118.

So [atha (syā.)] māṇavo tassa pāvadi, candimasūriyā [candimasūriyā (syā.)] ubhayettha bhātaro [dissare (vi. va. 1210)];

Sovaṇṇamayo ratho mama, tena cakkayugena sobhati.

119.

Bālo kho tvaṃsi māṇava, yo tvaṃ patthayase apatthiyaṃ;

Maññāmi tuvaṃ marissasi, na hi tvaṃ lacchasi candasūriye.

120.

Gamanāgamanampi dissati, vaṇṇadhātu ubhayettha vīthiyo;

Peto pana neva dissati, ko nu kho [ko nidha (vi. va. 1212)] kandataṃ bālyataro.



100.
母亲父亲姐妹兄弟，儿子妻子和我们全体；
为了来世修习正法，因此我们年轻人不死。
101.
男仆女仆和随从者，所有侍者和工人；
为了来世修习正法，因此我们年轻人不死。
102.
正法必定守护行法者，善修正法必带来安乐；
这是善修正法的功德，行法者不往恶趣去。
103.
正法必定守护行法者，如雨季时的大伞；
我的达摩帕拉受法护佑，他人骨化灰他安乐少年。
大护法本生故事第九完。
448. 鸡本生故事 (第10章)
104.
不信任作恶者，不信任说谎者；
不信任自私者，太安静也不信任。
105.
有些人生性，如牧牛者般口渴；
我想他们只在言语上是朋友，行为上并非如此。
106.
举手合掌恭敬，用言语所包裹；
莫亲近无知恩义，这样人性空虚者。
107.
对心意不专一的，无论女人或男人；
造作种种亲近，也不该信任此类人。
108.
陷入非圣者行为，这样残杀一切者；
如隐藏的利刃，也不该信任此类人。
109.
有些人以朋友形象，亲切却无真诚；
用种种方法接近，也不该信任此类人。
110.
在看到食物或财物处，这样的人就会；
愚者作背叛之事，杀害后离去。
111.
许多敌人以朋友形象，隐藏着亲近；
应当舍弃这些劣人，如鸡远离鹰。
112.
若对已生起的事，不能快速了解；
将落入敌人掌控，之后会后悔。
113.
若对已生起的事，能够快速了知；
将脱离敌人围困，如鸡脱离鹰。
114.
如森林中设置的陷阱，非法常作毁坏；
聪明人应远远避开，如鸡避开竹林中的鹰。
鸡本生故事第十完。
449. 磨光耳环本生故事 (第11章)
115.
装饰磨光耳环，戴花涂旃檀香；
举臂悲泣，林中你为何忧愁。
116.
我有一辆黄金制成发光，出现的车架；
我找不到它的车轮，因这忧愁我舍弃生命。
117.
黄金制的宝石制的，铜制的或银制的；
告诉我吧贵子，我将为你造车，为你安上车轮。
118.
那青年对他说，这里月亮太阳两兄弟；
我的车是黄金制的，用那对车轮会很美。
119.
青年你真是愚蠢，你希求不该希求的；
我想你将会死去，你决得不到日月。
120.
日月的往来可见，两者在轨道上运行；
死者却不可见，谁比哭泣者更愚蠢。

121.

Saccaṃ kho vadesi māṇava, ahameva kandataṃ bālyataro;

Candaṃ viya dārako rudaṃ, petaṃ kālakatābhipatthaye.

122.

Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;

Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.

123.

Abbahī [abbuhi (syā.), abbhuḷhaṃ (ka.)] vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ [sokaṃ hadayanissitaṃ (vi. va. 1215)];

Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.

124.

Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;

Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavāti.

Maṭṭhakuṇḍalījātakaṃ ekādasamaṃ.

450. Bilārakosiyajātakaṃ (12)

125.

Apacantāpi dicchanti, santo laddhāna bhojanaṃ;

Kimeva tvaṃ pacamāno, yaṃ na dajjā na taṃ samaṃ.

126.

Maccherā ca pamādā ca, evaṃ dānaṃ na diyyati;

Puññaṃ ākaṅkhamānena, deyyaṃ hoti vijānatā.

127.

Yasseva bhīto na dadāti maccharī, tadevādadato bhayaṃ;

Jighacchā ca pipāsā ca, yassa bhāyati maccharī;

Tameva bālaṃ phusati, asmiṃ loke paramhi ca.

128.

Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;

Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇinaṃ.

129.

Duddadaṃ dadamānānaṃ, dukkaraṃ kamma kubbataṃ;

Asanto nānukubbanti, sataṃ dhammo durannayo.

130.

Tasmā satañca asataṃ [asatañca (sī. syā. pī.)], nānā hoti ito gati;

Asanto nirayaṃ yanti, santo saggaparāyanā.

131.

Appasmeke [appampeke (syā.)] pavecchanti, bahuneke na dicchare;

Appasmā dakkhiṇā dinnā, sahassena samaṃ mitā.

132.

Dhammaṃ care yopi samuñchakaṃ care, dārañca posaṃ dadamappakasmiṃ [dadaṃ appakasmipi (pī.)];

Sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ, kalampi nāgghanti tathāvidhassa te.

133.

Kenesa yañño vipulo mahagghato [mahaggato (saṃ. ni. 1.32)], samena dinnassa na agghameti;

Kathaṃ sataṃ sahassānaṃ [kathaṃ sahassānaṃ (sī. syā. pī.)] sahassayāginaṃ, kalampi nāgghanti tathāvidhassa te.

134.

Dadanti heke visame niviṭṭhā, chetvā [jhatvā (sī. pī.), ghatvā (syā.)] vadhitvā atha socayitvā;

Sā dakkhiṇā assumukhā sadaṇḍā, samena dinnassa na agghameti;

Evaṃ sataṃ sahassānaṃ [evaṃ sahassānaṃ (sī. syā. pī.)] sahassayāginaṃ, kalampi nāgghanti tathāvidhassa teti.

Bilārakosiyajātakaṃ dvādasamaṃ.

451. Cakkavākajātakaṃ (13)

135.

Vaṇṇavā abhirūposi, ghano sañjātarohito;

Cakkavāka surūposi, vippasannamukhindriyo.

136.

Pāṭhīnaṃ pāvusaṃ macchaṃ, balajaṃ [vālajaṃ (sī. pī.), balajjaṃ (syā.)] muñjarohitaṃ;

Gaṅgāya tīre nisinno [gaṅgātīre nisinnosi (syā. ka.)], evaṃ bhuñjasi bhojanaṃ.

137.

Na vāhametaṃ [sabbatthapi samānaṃ] bhuñjāmi, jaṅgalānodakāni vā;

Aññatra sevālapaṇakā, etaṃ [aññaṃ (syā.)] me samma bhojanaṃ.

138.

Na vāhametaṃ saddahāmi, cakkavākassa bhojanaṃ;

Ahampi samma bhuñjāmi, gāme loṇiyateliyaṃ.

139.

Manussesu kataṃ bhattaṃ, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;

Na ca me tādiso vaṇṇo, cakkavāka yathā tuvaṃ.

140.

Sampassaṃ attani veraṃ, hiṃsayaṃ [hiṃsāya (syā. pī. ka.)] mānusiṃ pajaṃ;

Utrasto ghasasī bhīto, tena vaṇṇo tavediso.

141.

Sabbalokaviruddhosi, dhaṅka pāpena kammunā;

Laddho piṇḍo na pīṇeti, tena vaṇṇo tavediso.

142.

Ahampi [ahañca (?)] samma bhuñjāmi, ahiṃsaṃ sabbapāṇinaṃ;

Appossukko nirāsaṅkī, asoko akutobhayo.



121.
青年你说的是真实，我比哭泣者更愚蠢；
如孩子哭求月亮，我渴望已死的亡者。
122.
我如被点燃，如被涂油的火；
你如浇水，熄灭一切忧愁。
123.
你拔出我心中，深深刺入的箭；
对陷入忧愁的我，去除了失子之痛。
124.
我已拔除此箭，无忧无扰；
听了你的话青年，我不再忧愁哭泣。
磨光耳环本生故事第十一完。
450. 猫行者本生故事 (第12章)
125.
不煮食也愿布施，善人得食时；
为何你煮食时，不愿施舍这不合理。
126.
因为吝啬与放逸，才不行布施；
希求功德者，应以智慧布施。
127.
吝啬者因恐惧不施舍，不施者得此恐惧；
饥渴正是吝啬者所惧怕，此愚者今世后世皆遭遇。
128.
因此应除去吝啬，胜垢者应布施；
功德在来世，是众生依止。
129.
施难施之物者，作难作之事者；
非善人不能效仿，善人之法难随学。
130.
因此善人与非善人，从此去处各不同；
非善人往地狱去，善人往生天界。
131.
有些人少量也施舍，有些人多也不愿施；
少量所施的供养，等同千倍布施。
132.
修习正法即使行乞，养妻虽施少量；
胜过千人千供养，他们不及其十六分之一。
133.
为何此广大重要的供养，不及平等布施的价值；
为何千人千供养，不及其十六分之一。
134.
有些人住于不平等中布施，杀害折磨令人忧愁；
此供养伴随泪水刑罚，不及平等布施的价值；
如是千人千供养，不及其十六分之一。
猫行者本生故事第十二完。
451. 鹅本生故事 (第13章)
135.
你有美丽色泽且端庄，身躯丰满生红色；
赤鹅啊你如此美丽，面容清净诸根明亮。
136.
巴提那鱼雨季鱼，巴拉加鱼和红色芒果鱼；
你坐在恒河岸边，如此享用食物。
137.
我不食这些，无论陆地水中物；
除了水藻青苔，朋友这是我的食物。
138.
我不相信这是，赤鹅的食物；
朋友我也享用，村中咸油食物。
139.
人们做的饭食，清净加肉汤；
我却没有如你，赤鹅般的容色。
140.
看到对自己的伤害，伤害人类群众；
恐惧中进食害怕，因此你有如此容色。
141.
乌鸦因恶业你，与整个世间为敌；
得到食物不满足，因此你有如此容色。
142.
朋友我进食时，不伤害一切生命；
无忧无恐惧，无愁无畏惧。

143.

So karassu ānubhāvaṃ, vītivattassu sīliyaṃ;

Ahiṃsāya cara loke, piyo hohisi maṃmiva.

144.

Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye;

Mettaṃso sabbabhūtesu, veraṃ tassa na kenacīti.

Cakkavākajātakaṃ terasamaṃ.

452. Bhūripaññajātakaṃ (14)

145.

Saccaṃ kira tvaṃ api [tvampi (sī.), tuvampi (syā.), tvaṃ asi (ka.)] bhūripañña, yā tādisī sīri dhitī matī ca;

Na tāyatebhāvavasūpanitaṃ, yo yavakaṃ bhuñjasi appasūpaṃ.

146.

Sukhaṃ dukkhena paripācayanto, kālā kālaṃ vicinaṃ chandachanno;

Atthassa dvārāni avāpuranto, tenāhaṃ tussāmi yavodanena.

147.

Kālañca ñatvā abhijīhanāya, mantehi atthaṃ paripācayitvā;

Vijambhissaṃ sīhavijambhitāni, tāyiddhiyā dakkhasi maṃ punāpi.

148.

Sukhīpi heke [sukhī hi eke (sī.), sukhīti heke (?)] na karonti pāpaṃ, avaṇṇasaṃsaggabhayā puneke;

Pahū samāno vipulatthacintī, kiṃkāraṇā me na karosi dukkhaṃ.

149.

Na paṇḍitā attasukhassa hetu, pāpāni kammāni samācaranti;

Dukkhena phuṭṭhā khalitāpi santā, chandā ca dosā na jahanti dhammaṃ.

150.

Yena kenaci vaṇṇena, mudunā dāruṇena vā;

Uddhare dīnamattānaṃ, pacchā dhammaṃ samācare.

151.

Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;

Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.

152.

Yassāpi [yassa hi (sī. ka.)] dhammaṃ puriso [manujo (sī.)] vijaññā, ye cassa kaṅkhaṃ vinayanti santo;

Taṃ hissa dīpañca parāyanañca, na tena mettiṃ jarayetha pañño.

153.

Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu;

Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.

154.

Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;

Nisammakārino rāja, yaso kitti ca vaḍḍhatīti.

Bhūripaññajātakaṃ cuddasamaṃ.

453. Mahāmaṅgalajātakaṃ (15)

155.

Kiṃsu naro jappamadhiccakāle, kaṃ vā vijjaṃ katamaṃ vā sutānaṃ;

So macco asmiñca [asmiṃva (pī.)] paramhi loke, kathaṃ karo sotthānena gutto.

156.

Yassa devā pitaro ca sabbe, sarīsapā [siriṃsapā (sī. syā. pī.)] sabbabhūtāni cāpi;

Mettāya niccaṃ apacitāni honti, bhūtesu ve sotthānaṃ tadāhu.

157.

Yo sabbalokassa nivātavutti, itthīpumānaṃ sahadārakānaṃ;

Khantā duruttānamappaṭikūlavādī, adhivāsanaṃ sotthānaṃ tadāhu.

158.

Yo nāvajānāti sahāyamitte [sahāyamatte (sī. pī.)], sippena kulyāhi dhanena jaccā;

Rucipañño atthakāle matīmā [mutīmā (sī. pī.)], sahāyesu ve sotthānaṃ tadāhu.

159.

Mittāni ve yassa bhavanti santo, saṃvissatthā avisaṃvādakassa;

Na mittadubbhī saṃvibhāgī dhanena, mittesu ve sotthānaṃ tadāhu.

160.

Yassa bhariyā tulyavayā samaggā, anubbatā dhammakāmā pajātā [sajātā (ka.)];

Koliniyā sīlavatī patibbatā, dāresu ve sotthānaṃ tadāhu.

161.

Yassa rājā bhūtapati [bhūtapatī (sī. syā. pī.)] yasassī, jānāti soceyyaṃ parakkamañca;

Advejjhatā suhadayaṃ mamanti, rājūsu ve sotthānaṃ tadāhu.

162.

Annañca pānañca dadāti saddho, mālañca gandhañca vilepanañca;

Pasannacitto anumodamāno, saggesu ve sotthānaṃ tadāhu.

163.

Yamariyadhammena punanti vuddhā, ārādhitā samacariyāya santo;

Bahussutā isayo sīlavanto, arahantamajjhe sotthānaṃ tadāhu.



143.

So karassu ānubhāvaṃ, vītivattassu sīliyaṃ;

Ahiṃsāya cara loke, piyo hohisi maṃmiva.

144.

Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye;

Mettaṃso sabbabhūtesu, veraṃ tassa na kenacīti.

Cakkavākajātakaṃ terasamaṃ.

452. Bhūripaññajātakaṃ (14)

145.

Saccaṃ kira tvaṃ api [tvampi (sī.), tuvampi (syā.), tvaṃ asi (ka.)] bhūripañña, yā tādisī sīri dhitī matī ca;

Na tāyatebhāvavasūpanitaṃ, yo yavakaṃ bhuñjasi appasūpaṃ.

146.

Sukhaṃ dukkhena paripācayanto, kālā kālaṃ vicinaṃ chandachanno;

Atthassa dvārāni avāpuranto, tenāhaṃ tussāmi yavodanena.

147.

Kālañca ñatvā abhijīhanāya, mantehi atthaṃ paripācayitvā;

Vijambhissaṃ sīhavijambhitāni, tāyiddhiyā dakkhasi maṃ punāpi.

148.

Sukhīpi heke [sukhī hi eke (sī.), sukhīti heke (?)] na karonti pāpaṃ, avaṇṇasaṃsaggabhayā puneke;

Pahū samāno vipulatthacintī, kiṃkāraṇā me na karosi dukkhaṃ.

149.

Na paṇḍitā attasukhassa hetu, pāpāni kammāni samācaranti;

Dukkhena phuṭṭhā khalitāpi santā, chandā ca dosā na jahanti dhammaṃ.

150.

Yena kenaci vaṇṇena, mudunā dāruṇena vā;

Uddhare dīnamattānaṃ, pacchā dhammaṃ samācare.

151.

Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;

Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.

152.

Yassāpi [yassa hi (sī. ka.)] dhammaṃ puriso [manujo (sī.)] vijaññā, ye cassa kaṅkhaṃ vinayanti santo;

Taṃ hissa dīpañca parāyanañca, na tena mettiṃ jarayetha pañño.

153.

Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu;

Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.

154.

Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;

Nisammakārino rāja, yaso kitti ca vaḍḍhatīti.

Bhūripaññajātakaṃ cuddasamaṃ.

453. Mahāmaṅgalajātakaṃ (15)

155.

Kiṃsu naro jappamadhiccakāle, kaṃ vā vijjaṃ katamaṃ vā sutānaṃ;

So macco asmiñca [asmiṃva (pī.)] paramhi loke, kathaṃ karo sotthānena gutto.

156.

Yassa devā pitaro ca sabbe, sarīsapā [siriṃsapā (sī. syā. pī.)] sabbabhūtāni cāpi;

Mettāya niccaṃ apacitāni honti, bhūtesu ve sotthānaṃ tadāhu.

157.

Yo sabbalokassa nivātavutti, itthīpumānaṃ sahadārakānaṃ;

Khantā duruttānamappaṭikūlavādī, adhivāsanaṃ sotthānaṃ tadāhu.

158.

Yo nāvajānāti sahāyamitte [sahāyamatte (sī. pī.)], sippena kulyāhi dhanena jaccā;

Rucipañño atthakāle matīmā [mutīmā (sī. pī.)], sahāyesu ve sotthānaṃ tadāhu.

159.

Mittāni ve yassa bhavanti santo, saṃvissatthā avisaṃvādakassa;

Na mittadubbhī saṃvibhāgī dhanena, mittesu ve sotthānaṃ tadāhu.

160.

Yassa bhariyā tulyavayā samaggā, anubbatā dhammakāmā pajātā [sajātā (ka.)];

Koliniyā sīlavatī patibbatā, dāresu ve sotthānaṃ tadāhu.

161.

Yassa rājā bhūtapati [bhūtapatī (sī. syā. pī.)] yasassī, jānāti soceyyaṃ parakkamañca;

Advejjhatā suhadayaṃ mamanti, rājūsu ve sotthānaṃ tadāhu.

162.

Annañca pānañca dadāti saddho, mālañca gandhañca vilepanañca;

Pasannacitto anumodamāno, saggesu ve sotthānaṃ tadāhu.

163.

Yamariyadhammena punanti vuddhā, ārādhitā samacariyāya santo;

Bahussutā isayo sīlavanto, arahantamajjhe sotthānaṃ tadāhu.



我来为您翻译这段巴利文经文成简体中文：
143.
不要因为拥有权势而轻慢他人，
要遵守戒律不违犯；
像我一样在世间以不伤害而行，
你就会得到众人爱戴。
144.
不杀生也不教唆他人杀生，
不掠夺也不教唆他人掠夺；
对一切众生怀有慈心，
他便不会与任何人结怨。
鸳鸯本生故事第十三
452. 广慧本生故事（14）
145.
据说你确实是位智慧广博者，
你具有如此的福德、毅力与智慧；
但这些并不能救护你于现世，
你却在吃着少汤的粗糙麦饭。
146.
我以苦行成就安乐，随时观察隐藏的欲望；
为打开利益之门，
因此我知足于麦饭。
147.
知晓时机后便会兴起，
以智慧成熟其义；
我将如狮子般伸展舒适，
你将再次见到我以此神通。
148.
有些人即使快乐也不作恶，
还有些人是因为害怕恶名；
你既有能力又深思远虑，
为何不加害于我？
149.
智者不会为了自己的快乐，
而去造作恶业；
即使遭受痛苦或有过失，
贤者也不会因贪欲与嗔恨而违背正法。
150.
无论以何种方式，
或柔和或严厉；
应先救护困苦的自己，
之后再实践正法。
151.
若在某棵树的树荫下，
或坐或卧；
不应折断它的树枝，
背叛朋友是邪恶的。
152.
若人能了知某人的正法，
圣者们为他消除疑惑；
他就是自己的明灯与归依，
智者不应损害与他的友谊。
153.
懒惰贪欲的在家人不善，
不持戒的出家人不善；
不经思考就行动的国王不善，
智者若易怒也不善。
154.
刹帝利应当审慎而为，
统治者不可不加思考；
大王啊！谨慎行事者，
名声与声望都会增长。
广慧本生故事第十四
453. 大吉祥本生故事（15）
155.
人在适当时机应诵念什么，
或学习什么明咒，听闻什么经典；
此人在今世与来世，
如何行事才能得到吉祥庇护。
156.
对一切天神、祖先、
爬行动物与众生，
常以慈心恭敬对待，
诸贤者说这是众生的吉祥。
157.
对整个世间谦逊，
对男女老幼，
忍受恶语不说反驳的话，
诸贤者说忍辱是吉祥。
158.
不轻视朋友与亲近者，
无论是技艺、种姓、财富或出身；
明智者在适当时机运用智慧，
诸贤者说这在朋友间是吉祥。
159.
若人有德行的朋友，
能彼此信任不欺诳；
不背叛友谊且乐于分享财富，
诸贤者说这在朋友间是吉祥。
160.
若妻子年龄相当且和睦，
顺从丈夫且喜好正法；
出身良好有德行且对丈夫忠贞，
诸贤者说这在家庭中是吉祥。
161.
若国王为众生之主且有声望，
了解他的清净与精进；
忠诚且心地善良，
诸贤者说这在王者中是吉祥。
162.
具信心者布施饮食，
以及花鬘、香料与涂香；
怀着欢喜心随喜功德，
诸贤者说这在天界中是吉祥。
163.
长者以圣者之法净化，
圣者们以正当行为得到满足；
多闻的仙人们持守戒律，
诸贤者说在阿罗汉中这是吉祥。

164.

Etāni kho sotthānāni loke, viññuppasatthāni sukhudrayāni [sukhindriyāni (pī.)];

Tānīdha sevetha naro sapañño, na hi maṅgale kiñcanamatthi saccanti.

Mahāmaṅgalajātakaṃ pannarasamaṃ.

454. Ghaṭapaṇḍitajātakaṃ (16)

165.

Uṭṭhehi kaṇha kiṃ sesi, ko attho supanena te;

Yopi tuyhaṃ [tāyaṃ (pī.)] sako bhātā, hadayaṃ cakkhu ca [cakkhuṃva (pī.)] dakkhiṇaṃ;

Tassa vātā balīyanti, ghaṭo jappati [sasaṃ jappati (?)] kesava.

166.

Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, rohiṇeyyassa kesavo;

Taramānarūpo vuṭṭhāsi, bhātusokena aṭṭito.

167.

Kiṃ nu ummattarūpova, kevalaṃ dvārakaṃ imaṃ;

Saso sasoti lapasi, ko nu te sasamāhari.

168.

Sovaṇṇamayaṃ maṇīmayaṃ, lohamayaṃ atha rūpiyāmayaṃ;

Saṅkhasilāpavāḷamayaṃ, kārayissāmi te sasaṃ.

169.

Santi aññepi sasakā, araññe vanagocarā;

Tepi te ānayissāmi, kīdisaṃ sasamicchasi.

170.

Na cāhamete [na cāhametaṃ (sī.), na vāhamete (syā.), na vāhametaṃ (pī.)] icchāmi, ye sasā pathavissitā [paṭhaviṃsitā (sī. syā. pī.)];

Candato sasamicchāmi, taṃ me ohara kesava.

171.

So nūna madhuraṃ ñāti, jīvitaṃ vijahissasi;

Apatthiyaṃ yo patthayasi, candato sasamicchasi.

172.

Evaṃ ce kaṇha jānāsi, yadaññamanusāsasi;

Kasmā pure mataṃ puttaṃ, ajjāpi manusocasi.

173.

Yaṃ na labbhā manussena, amanussena vā puna [pana (pe. va. 215)];

Jāto me mā marī putto, kuto labbhā alabbhiyaṃ.

174.

Na mantā mūlabhesajjā, osadhehi dhanena vā;

Sakkā ānayituṃ kaṇha, yaṃ petamanusocasi.

175.

Yassa etādisā assu, amaccā purisapaṇḍitā;

Yathā nijjhāpaye ajja, ghaṭo purisapaṇḍito.

176.

Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;

Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.

177.

Abbahī vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ;

Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.

178.

Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;

Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava [bhātika (pe. va. 224)].



164.
这些就是世间的吉祥事，
为智者所赞叹能带来安乐；
智者应当遵行这些，
因为除此之外别无真实吉祥。
大吉祥本生故事第十五
454. 贤者伽他本生故事（16）
165.
起来吧黑天（注：克里希纳的别名），为何还在睡？
你睡眠有何意义？
你的亲兄弟，如你的心脏和右眼，
他正为风所困扰，伽他在忧虑，凯沙瓦。
166.
听到罗希尼之子这番话，
凯沙瓦急急忙忙地起身，
被兄弟的悲伤所折磨。
167.
你为何像个疯子一样，
在整个德瓦拉卡城里，
不断喊着"兔子兔子"，
是谁给你带来兔子？
168.
我会为你造一只兔子，
用黄金、宝石制成，
或用铜、白银打造，
或用贝壳、石头、珊瑚制作。
169.
林中还有其他兔子，
以森林为家的野兔；
我也可以把它们带来给你，
你想要什么样的兔子？
170.
我不要这些，
地上的兔子我都不要；
我要月亮里的兔子，
凯沙瓦啊，把它给我取来。
171.
亲爱的人啊，你一定会，
失去可爱的生命；
你追求不可得之物，
渴望得到月中的兔子。
172.
黑天啊，如果你这样明白，
还要教导他人；
为何直到今日，
还在为死去的儿子悲伤？
173.
人类或非人，
都无法得到的事：
"愿我的儿子别死"，
怎能得到不可得之事？
174.
黑天啊，既已逝去的人，
无论用咒语、根药，
草药或财富，
都无法带回。
175.
若有这样的大臣，
如伽他这般智者，
今日就能如此开导，
真是贤明之人。
176.
我如被点燃，
如油浇火般炽燃，
他如清凉之水浇灌，
熄灭了我所有的忧愁。
177.
他拔除了我心中，
深深扎根的悲伤之箭；
为我这悲伤之人，
驱散了对儿子的忧愁。
178.
我现在箭已拔除，
忧愁消失心不乱；
听了你的话，年轻人啊，
我不再悲伤也不再哭泣。

179.

Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā;

Nivattayanti sokamhā, ghaṭo jeṭṭhaṃva bhātaranti.

Ghaṭapaṇḍitajātakaṃ soḷasamaṃ.

Dasakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Daḷha kaṇha dhanañjaya saṅkhavaro, raja sattaha kassa ca [sattāhasasākha (syā.)] takkalinā;

Dhammaṃ kukkuṭa kuṇḍali bhojanadā, cakkavāka subhūrisa sotthi ghaṭoti.

179.
智者们就是这样行事，
他们富有同情心；
如同伽他对待长兄那样，
把人从悲伤中解救出来。
贤者伽他本生故事第十六
十集经已结束
其提要如下：
坚强、黑天、财胜、
胜贝、王者、七日、
法、鸡、昆达利、施食、
鸳鸯、广慧、吉祥、伽他。


